Kā parasti, svētdienas rītā Sarkangalvīte dodas caur mežu pie vecmāmiņas. Te pēkšņi no krūmiem izlec vilks, sagrābj Sarkangalvīti, ievelk krūmos un saka: “Velc nost!”
“Nevilkšu!” atbild Sarkangalvīte.
“Velc nost!”
“Neko es tev nevilkšu!”
Vilks jau galīgi dusmīgs: “Velc nost, ka tev saka!”
Sarkangalvīte jau domīga, cik tad ilgi var lauzties, vēl vilks sadusmosies un aizies prom, sāk stīvēt biksītes nost.
Vilks galīgi sašutis: “Tu ko, uz mežu izd*rsties esi atnākusi, a nu ka ātri velc pulksteni nost!”